Doties ceļojumā ar mazu bērnu – jā vai nē?

Pirms kāda laika atgriezāmies no mūsu pirmā ģimenes ceļojuma. Tā kā esmu saņēmusi vairākas Facebook vēstules no draugiem/paziņām taujājam, kā bija lidot ar tik mazu ķiparu un kā mums gāja, nolēmu uzrakstīt, pastāstīt un parādīt arī blogā. Mēģināšu sniegt arī pāris padomus no mūsu pieredzes, jo, kas zina, varbūt arī Tu alksti kaut kur aizdoties, taču šķiet, ka ar mazu bērnu tas būs par grūtu. Lidojuma brīdī Arvim bija nedaudz vairāk kā 10 menēši.

Galamērķis.

Galamērķa izvēli un visa ceļojuma organizēšanu vīrs uzticēja man. Būdama saules un siltuma mīle, izvēlējos Horvātiju. Iepriekš esmu bijusi Zagrebā, tāpēc kaut kāds priekšstats par valsti kā tādu bija. Horvātu valoda ir ļoti līdzīga čehu valodai un šķita, ka fakts, ka spēju kaut nedaudz saprast un komunicēt vietējā valodā, ļoti atvieglos mūsu ceļošanu. Tas gan bija lieki, jo Dubrovņikos visi runā angļu valodā 🙂 Pat mazā piemājas veikaliņa pārdevējas.

Kopumā izvēle bija laba, taču nedaudz ekstrēma, ja ņem vērā, ka mūsu puika vēl nestaigā un Dubrovņikos kāpnes un kalni ir standarts.

Lidojums.

Paredzot, ka bērnam varētu nepatikt sajūta paceļoties, speciāli izvēlējos lidojumu dienas vidū, lai viņš nav tik noguris (kā būtu, piemēram, naktī). Turklāt, lidojot pa dienu, krietni pazeminās iespējamība, ka mazais kādam traucēs gulēt.

Izvēlējāmies lidot ekonomiskajā klasē, bet vietas bija tik maz, ka nākamreiz apsvērtu biznesa klasi. Bija grūti nolikt gulēt mazo, jo vienkārši nebija kur…un priekšējo dāmu mati bija bīstami tuvu Arvja rokām. Kamēr citi lasīja grāmatas, skatījās filmas un čilloja, mēs valdījām mazo kukaini. Ilgākās 2,5 h manā mūžā 😀

Palikšana.

Ja kāds necieš priekšapmaksas, tad tā esmu es. Tāpēc līdz šim uzticējos Booking.com. Tuvojoties ceļojuma datumam, galvā notika kaut kāds “klikšķis”, ka “Nu, c’mon, pamēģini kaut ko jaunu!” un izlēmu dot iespēju Airbnb. Padzīvojos pa turieni un atradu apartamentus Nadramija II, kas šķita piemērotā cenā un vietā. Lai iet! Naudiņa aizripoja un es cerēju, ka mūs nepiečakarēs.

Nepiečakarēja. Sagaidīja lidostā, aizveda, izrādīja, bijām apmierināti. Mans mērķis nebija dzīvot stīvos, sterilos 5 zvaigžņu apartamentos, bet noķert to..mazliet slāvisko, piejūras sajūtu, tāpēc arī netraucēja mazliet vecmodīgais, vienkāršais interjers. Par nedēļu samaksājām ap 900€, kas ir kosmoss, bet, ja gribi skatu uz jūru, tad par to būs maksā! Es zināju, ka salīdzinoši lielu daļu ceļojuma pavadīsim dzīvoklī, jo mazajam vajadzēs izrāpoties, paēst, pagulēt, tāpēc apartamenti par 40€ diennaktī ar skatu uz mūra siena nešķita vilinoša doma.

Ja plāno doties uz Dubrovnikiem, noteikti iesaku Tomo apartamentus kā variantu. Mums gan nācās kāpt augšā pa kāpnēm, bet šajā mājā ir arī zemāki apartamenti (ja nemaldos Nadramija I).

Aktivitātes. 

Ikdienā pārvietojāmies ar ceļojumu ratiņiem (Baby Jogger City Mini), jo līdzi paņemtajā ergosomā bija karsti. Gan bērnam, gan nesējam (t.i. man). Izņēmums bija vienīgi diena, kad izlēmām uzkāpt blakus esošajā kalnā (Srđ, 412 m v.j.l.).

Ja esat aktīva ģimene un dienā gribat apskatīt maksimumu, jārēķinās, ka trepes un bruģis ir visur. Vīram bieži nācās nest ratus ar visu bērnu, bet viņš nav no čīkstētājiem, tāpēc man grūti komentēt, cik grūti tas bija. Vecpilsētā ieteiktu izvēlēties ergosomu, īpaši ja plānots apskatīt City Walls. Mēs vairāk ķērām dabu un pludmales, ne tik daudz muzejus utml. vietas, tāpēc arī ar ratiem bija ok.

Negatīvais.

Nu, vai tad letiņš var nepieminēt slikto? 🙂 Protams, bija arī pāris lietas, kas mums ne visai patika. Piemēram, fakts, ka Dubrovņikos viss ir salīdzinoši dārgs (pat visparastākie pārtikas produkti veikalos), kā arī viņi vēl joprojām nav ieviesuši eiro un operē ar bezgala vāju valūtu – Horvātijas kunām. Līdz ar to bija nedaudz grūti “sagremot”, ka jāpērk pamperi par 110 kunām. Šķiet kosmoss..līdz parēķini, ka tie ir apmēram 17€ un nav jau tik traki!

Jautājumi? Iemet komentāros!

Advertisements

2 thoughts on “Doties ceļojumā ar mazu bērnu – jā vai nē?

    1. Sveika! Fočējām apmēram mēnesi pirms lidojuma, t.i. 9 mēnešos. Sēdēja, bet ne pārāk stabili. Labi, ka līdzi bija vēl viens cilvēks (ome), kas pieturēja, kamēr es izklaidēju un mēģināju noķert viņa uzmanību. Ja paveicas, pasu daļas darbinieces arī ir ļoti draudzīgas un palīdz noķert mazā acu skatienu, lai bilde sanāk tāda, kā nepieciešams. 🙂

      Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s